Latvija ENLV
Aigars Štokenbergs
© Saeima · ↗

Vienotība

Aigars Štokenbergs

Dzimis(-usi) 1963 · Ievēlēts no saraksta: VIENOTĪBA

Balsošanas bloks: 66 balso līdzīgi · 9. sasaukums

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists un politiķis. Viņš ir bijis Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs, kā arī 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir absolvējis Rīgas 25. vidusskolu (1981), Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (1986) un Latvijas Banku koledžu (1993). Viņš ir strādājis dažādos amatos, tostarp kā Tautas partijas biedrs, "Sabiedrība citai politikai" dibinātājs un

3
Sasaukumi
2
Balsojumi (pēc būtības)
0.0%
Neaktivitāte %
100.0%
Apmeklējums %
Par · 100%

Laika līnija

“Neaktivitāte” mēra, cik bieži deputāts nenobalsoja “par” vai “pret” balsojumos, kuros varēja piedalīties — prombūtnes dēļ vai klātesot, bet nereģistrējoties, atturoties vai nenospiežot pogu. Nebalsošana nav neitrāla: Saeimā lēmumu pieņem ar balsu “par” vairākumu, tāpēc klātbūtne bez balsojuma faktiski liedz atbalstu — praksē tas pielīdzināms balsojumam “pret”. Apmeklējums rāda, cik bieži deputāts vismaz reģistrējās uz sēdi.

10. sasaukums V Vienotība
0.0%
Neaktivitāte %
Apmeklējums % 100.0
Neaktivitāte % 0.0
Klāt, bet nebalso % 0.0
Partijas lojalitāte % 100.0
Kā tas tiek aprēķināts?

Neaktivitāte % = (Iespējamie balsojumi − Balsoja (par/pret)) / Iespējamie balsojumi = (2 − 2) / 2 = 0.0%

Reģistrējies 2 · Prombūtnē 0 · Iespējamie balsojumi 2
Par: 2 · Pret: 0 · Atturas: 0 · Nebalsoja: 0 · Nepiedalās: 0

Partijas lojalitāte % — Partijas lojalitāte ir to balsu īpatsvars, kuros deputāts balsoja saskaņā ar savas frakcijas vairākuma nostāju, no balsojumiem, kuros piedalījās.

9. sasaukums Nav balsojumu datu

Deputāts: Saeimas deputāts (2006–2006) · Deputāts: Saeimas deputāts (2007–2010)

8. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministrs: Latvijas Republikas ekonomikas ministrs (2006–2006)

ⓘ Neaktivitātes konteksts: Ministrs

Partijas

sasaukumsPartijas
10. sasaukums V Vienotība

Wikidata

  • Tautas partija …–…

Sniegtie ziedojumi

Ziedojumi →
PartijaSumma
Partija "VIENOTĪBA" · 4× €10 200

Komisijas

sasaukumsKomisijasAmats
10. Politisko partiju apvienības \"Vienotība\" frakcija Deputāts 2010-11-02 – 2010-11-04

Mandāts

  • 10. 2010-11-02 – 2010-11-04 Nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku Ievēlēts par Saeimas deputātu

Balsojumi

DatumsBalsojuma motīvsRezultāts
2009-08-20 Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (1219/Lp9), 3. lasījums Nebalsoja
2009-08-20 Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1333/Lp9), 2. lasī Par
2009-08-20 Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (765/Lm9) Nebalsoja
2009-08-20 Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (1401/Lp9), Nodošana komisijām Nebalsoja
2009-08-20 Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1400/Lp9), Nodošana komisijām Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1979/Lp9), 2.lasījums, steidzams Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.17. Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par darba kārtības punkta pārbalsošanu. Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.10. Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.10. Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civillikumā (1901/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par darba kārtības punkta pārbalsošanu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1979/Lp9), 2.lasījum Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1827/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.8. Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums (1969/Lp9), 2.lasīju Nebalsoja
2010-10-28 Par izmaiņām darba kārtībā. Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļi Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civillikumā (1901/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civillikumā (1901/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1979/Lp9), 2.lasījums, steidzams Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1898/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par darba kārtības punkta pārbalsošanu Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Civillikumā (1901/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 3.lasījums Par
2010-10-28 Par priekšlikumu Nr.24. Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 3.lasījums Pret
2010-10-21 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1787/Lp9), Pret
2010-10-21 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1769/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2010-10-21 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Agras Vāgneres atzīšanu par Latvijas pilsoni (1987/Lp9 Par
2010-10-21 Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2010-10-21 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1966/ Par
2010-10-21 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1992/Lp9), 1.lasījums Par
2010-10-21 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Farmācijas likumā (1988/Lp9), 1.lasījums Par
2010-10-21 Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1787/Lp9), Pret
2010-10-21 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību u Par
2010-10-14 Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1940/Lp9), 2.lasījums Par
2010-10-14 Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (1892/Lp9), 2.las Par
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1975/Lp9), 1. Nebalsoja
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Jūras kodeksā (1983/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Autopārvadājumu likumā (1981/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1979/Lp9), 1.lasīj Par
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (1984/Lp Nebalsoja
2010-10-14 Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1982/Lp9), 1.lasīj Nebalsoja

Jautājumi un pieprasījumi

0 jautājumi · 4 pieprasījumi

Deputātu iesniegtie jautājumi un pieprasījumi ministriem — aktivitāte ārpus balsojumiem.

DatumsBalsojuma motīvsAdresāts
Pieprasījumi Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību Iekšlietu ministre
Pieprasījumi Par rīcību izglītības un zinātnes sistēmā Izglītības un zinātnes ministre
Pieprasījumi Par AS 'Parex bankas' pārņemšanu valsts īpašumā Ministru prezidents
Pieprasījumi Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu Ministru prezidents

Saņemtie jautājumi (kā ministram)

2

Jautājumi un pieprasījumi, kas adresēti šai personai kā ministram.

DatumsBalsojuma motīvsAmats
Jautājumi Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī Reģionālās attīstības un pašvaldību liet
Jautājumi Par apcietinātas, smagos noziegumos apsūdzētas personas atrašanos amatā Reģionālās attīstības un pašvaldību liet

Iniciētie likumprojekti

7

Deputātu iniciētie likumprojekti (līdzautorība) — produktivitātes rādītājs.

sasaukumsNr.Balsojuma motīvs
10. 11/Lm10 Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam
9. 956/Lm9 Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas
9. 26/P9 Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei "Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību
9. 1791/Lp9 Grozījumi Prokuratūras likumā
9. 1774/Lp9 Grozījumi Saeimas kārtības rullī
9. 1711/Lp9 Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā
9. 1710/Lp9 Grozījumi likumā ''Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta v

Dzimis(-usi): 1963-08-29, Rīga. Saites: wikidata · wikipedia en · wikipedia lv · Amatpersonas deklarācija (VID) ↗

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem, pēc tam partijas "Vienotība" biedrs.

Lasīt vairāk
Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem, pēc tam partijas "Vienotība" biedrs. == Dzīves gājums == A. Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu, 1986. gadā — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigām divus gadus strādājis Latvijas PSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu (viņa sievastēvs Aivars Bruss bija galvenais agronoms šajā kopsaimniecībā). 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma A. Štokenbergu iecēla par LPSR tautas tiesnesi. 1993. gadā kļuvis par Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieku. 1999. gadā A. Štokenbergs absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju. Darbojies nekustamo īpašumu biznesā. 2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis A. Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā. == Politiskā darbība == Pirmo pieredzi politikā guvis kā sievastēva PSRS tautas deputāta Aivara Brusa palīgs, viņam darbojoties PSRS Tautas deputātu kongresā Maskavā. Politikā iesaistījies kā Andra Šķēles izveidotās Tautas partijas biedrs. 2001. gadā viņš nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un 2004. gadā — Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos, bet 2006. gada aprīlī, pēc "Jaunā laika" aiziešanas no valdības, ieņēma ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā, stājoties Artura Krišjāņa Kariņa vietā. 2006. gada oktobrī A. Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā A. Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš par valdības un savas partijas kritiku tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni. A. Štokenbergs dibināja politisko organizāciju "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī", kļūst par tās priekšsēdētāju. 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojās Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei. 2008. gadā viņa dibinātā organizācija pārtapa partijā "Sabiedrība citai politikai", kļūstot par tās līdzpriekšsēdētāju, bet 2009. gadā kļuva par partijas priekšsēdētāju Gata Kokina vietā. 2009. gada 13. janvārī A. Štokenbergs bija galvenais organizators protestam Doma laukumā pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus. Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem, taču pēc tā sākās nekārtības, kas pārauga Saeimas apmētāšanā un Vecrīgas grautiņā ar sadursmēm, demolēšanu un veikalu aplaupīšanu. Šie notikumi bija daļa no Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes, kas izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas un paātrināja Ivara Godmaņa valdības demisiju 2009. gada 20. februārī. 2010. gada oktobrī A. Štokenbergs tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība", kurā iesaistījās "Sabiedrība citai politikai" kopā ar partijām "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība". Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2. novembrī, un jau 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska 2. Ministru kabinets, kurā A. Štokenbergam tika atvēlēts tieslietu ministra amats. Sakarā ar ministra pienākumu uzņemšanos, viņš uz laiku nolika deputāta mandātu. 2011. gadā pēc Lindas Mūrnieces demisijas viņš vienlaicīgi uzņēmās arī iekšlietu ministra amatu. Kandidējot ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, A. Štokenbergs saņēma visvairāk (6212) svītrojumu, un, lai arī sarakstā bija iekļauts ar pirmo numuru, palika pēdējais un netika ievēlēts. Pēc aktīvas politiskās darbības beigām A. Štokenbergs atkal ir pievērsies uzņēmējdarbībai. 2012. gada maijā satiksmes ministrs Aivis Ronis iecēla A. Štokenbergu par AS "Pasažieru vilciens" valdes locekli. == Atsauces == == Ārējās saites == Aigara Štokenberga blogs portālā diena.lv CVK profilsArhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē.

Avots: Wikipedia (CC BY-SA)

Ieņemtie amati

  • Ministrs Latvijas Republikas ekonomikas ministrs 2006-04-08 – 2006-11-07
  • Deputāts Saeimas deputāts 2006-11-07 – 2006-11-16
  • Deputāts Saeimas deputāts 2007-10-25 – 2010-11-02
  • Deputāts Saeimas deputāts 2010-11-02 – 2010-11-04

Mantiskais stāvoklis laika gaitā

8

Amatpersonas ikgadējās deklarācijas VID — amats un manta katru gadu (publiski dati saskaņā ar likumu).

GadsAmats IenākumiUzkrājumi ĪpašumiTransports Kapitāla daļas uzņēmumosParādi
2016 Pārstāvniecības vadītājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra €5,313
$403		 2 5 3
2012 →amatā Valdes loceklis Akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens" $101,367
€2,244
Ls1,553		 3 3 5 €46,500
Ls23,650
2010 Tieslietu ministrs Valsts kanceleja Ls16,120
€1,100
$345		 $137,475
€13,053
Ls103		 3 2 5 €46,500
Ls23,650
2008 9. Saeimas deputāts LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA Ls37,075 $202,367
€101,489
Ls991		 3 3 6
2007 Deputāts LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA €42,258
Ls27,060
$11,767		 €942,548
$244,202
Ls3,832		 3 3 6
2006 Ministrs Valsts kanceleja €2,016,389
Ls27,130
$14,059		 €1,364,069
$262,602
Ls6,294		 4 3 5
2005 ministru prezidenta padomnieks Valsts kanceleja Ls114,755
$11,536		 $378,706
€115,008
Ls112,292		 4 3 5 €171,938
2004 →amatā Ministra prezidenta padomnieks Valsts kanceleja $387,666
Ls135,013		 4 2 4

Presē