Latvija ENLV
Andris Bērziņš (LPP/LC)
© Saeima · ↗

LPP/LC

Andris Bērziņš (LPP/LC)

Balsošanas bloks: 33 balso līdzīgi · 9. sasaukums

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, kurš darbojies dažādos amatos, tostarp kā Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Viņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem un vēlāk pārstāvēja LPP/LC. A. Bērziņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. A. Bērziņš dzimis Rīgā, bet uzaudzis Ogrē, kur arī dzīvo. Viņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc

4
Sasaukumi
2336
Balsojumi (pēc būtības)
27.0%
Neaktivitāte %
90.0%
Apmeklējums %
Par · 55%Pret · 18%Atturas · 17%Nepiedalās · 10%

Laika līnija

“Neaktivitāte” mēra, cik bieži deputāts nenobalsoja “par” vai “pret” balsojumos, kuros varēja piedalīties — prombūtnes dēļ vai klātesot, bet nereģistrējoties, atturoties vai nenospiežot pogu. Nebalsošana nav neitrāla: Saeimā lēmumu pieņem ar balsu “par” vairākumu, tāpēc klātbūtne bez balsojuma faktiski liedz atbalstu — praksē tas pielīdzināms balsojumam “pret”. Apmeklējums rāda, cik bieži deputāts vismaz reģistrējās uz sēdi.

10. sasaukums Nav balsojumu datu

Deputāts: Saeimas deputāts (2011–2011)

9. sasaukums LPP/LC LPP/LC
27.0%
Neaktivitāte %
Apmeklējums % 90.0
Neaktivitāte % 27.0
Klāt, bet nebalso % 18.8
Partijas lojalitāte % 96.4
Kā tas tiek aprēķināts?

Neaktivitāte % = (Iespējamie balsojumi − Balsoja (par/pret)) / Iespējamie balsojumi = (2596 − 1896) / 2596 = 27.0%

Reģistrējies 2336 · Prombūtnē 260 · Iespējamie balsojumi 2596
Par: 1435 · Pret: 461 · Atturas: 135 · Nebalsoja: 305 · Nepiedalās: 260

Partijas lojalitāte % — Partijas lojalitāte ir to balsu īpatsvars, kuros deputāts balsoja saskaņā ar savas frakcijas vairākuma nostāju, no balsojumiem, kuros piedalījās.

7. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministru prezidents: Latvijas Republikas Ministru prezidents (2000–2002)

5. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministrs: Latvijas Republikas labklājības ministrs (1994–1995)

Balso līdzīgi / Balso pretēji

To balsojumu īpatsvars, kuros abi deputāti balsoja vienādi (par/pret), no balsojumiem, kuros piedalījās abi (vismaz 50 kopīgu).

Balso līdzīgi

Balso pretēji

Partijas

sasaukumsPartijas
9. sasaukums LPP/LC LPP/LC

Wikidata

  • LPP/LC …–…
  • Latvijas Ceļš …–…
  • Padomju Savienības komunistiskā partija …–…

Balsojumi

DatumsBalsojuma motīvsRezultāts
2010-01-28 Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1419/Lp9), 3.lasījums Par
2010-01-28 Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (1475/Lp9), 2.lasījums Nebalsoja
2010-01-28 Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku Nebalsoja
2010-01-28 Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), Par
2010-01-28 Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2010-01-28 Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Karinai Pētersonei šā gada 28.janvārī Par
2010-01-28 Grozījums Krimināllikumā (1666/Lp9), nodošana komisijām Atturas
2010-01-21 Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1642/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), Par
2010-01-21 Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības (876/ Par
2010-01-21 Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības (875/Lm9) Par
2010-01-21 Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā Nebalsoja
2010-01-21 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-21 Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1631/Lp9), 1.lasīj Par
2010-01-21 Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 3.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 3.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2010-01-21 Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 3.lasījums Par
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012 Par
2010-01-21 Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2010-01-21 Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012 Par
2010-01-21 Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-21 Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2010-01-21 Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam (874/Lm9) Par
2010-01-21 Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1661/Lp9), nodošana komisijām Pret
2010-01-21 Finanšu ministra ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstul Par
2010-01-21 Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietv Par
2010-01-14 Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1656/Lp9), 2 Par
2010-01-14 Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1656/Lp9), 1 Par
2010-01-14 Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2010-01-14 Meliorācijas likums (1539/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2010-01-14 Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-14 Paziņošanas likums (1116/Lp9), 1.lasījums Par
2010-01-14 Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-14 Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1480/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-14 Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1478/Lp9), 2.lasījums Par
2010-01-14 Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās Par

Dzimis(-usi): 1951-08-04, Rīga. Saites: wikidata · wikipedia en · wikipedia lv · Amatpersonas deklarācija (VID) ↗

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Lasīt vairāk
Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā, bet pēc tam dzīvojis Ogrē, kur pabeidzis skolu un dzīvo joprojām. Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studiju beigām strādājis par vēstures skolotāju, bet drīz pievērsies administratīvam darbam. Jau Latvijas PSR laikā darbojies valsts pārvaldē (Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā un Darba un sociālo lietu komitejā), laika posmā no 1979. līdz 1989. gadam bija arī komunistiskās partijas biedrs. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas ieņēma augstus amatus izpildvarā: Labklājības departamenta direktora vietnieks Ekonomikas ministrijā (1990–1992) un ministra vietnieks un Darba departamenta direktors Labklājības ministrijā (1992–1993). == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bērziņš bija viens no savienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. Partijai nonākot pie varas pēc 5. Saeimas ievēlēšanas, viņš kļuva par Darba valsts ministru V. Birkava valdībā. Par pilntiesīgu Ministru kabineta locekli A. Bērziņš kļuva nākamajā valdībā, kad ieņēma Labklājības ministra un Ministru prezidenta biedra amatu M. Gaiļa valdībā. 1995.—1997. gadā bija Darba lietu valsts ministrs A. Šķēles valdībā. 1997. gadā A. Bērziņš tika ievēlēts Rīgas domē un ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz 2000. gadam, kad kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. A. Bērziņa valdība darbojās laika posmā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim. Tas ir visu laiku ilgākais Ministru kabineta darbības laiks. Šajā laikā A. Bērziņš ieņēma arī "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāja amatu. 2002. gadā A. Bērziņš atkārtoti tika ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet 8. Saeimas vēlēšanās partija startēja neveiksmīgi un netika ievēlēta Saeimā. 2003. gadā viņš atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un nesekmīgi piedalījās arī nākamajās vēlēšanās: 2004. gada Eiropas Parlamenta un 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās. Pēc šīs neveiksmes "Latvijas Ceļš" uzsāka tuvināšanos ar Latvijas Pirmo partiju. 2006. gada oktobrī no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības A. Bērziņš tika ievēlēts 9. Saeimā, kur kļuva par LPP/LC frakcijas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2010. gada rudenī netika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr 2011. gada aprīlī ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr Inese Šlesere atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās A. Bērziņš kandidēja no Šlesera Reformu partijas LPP/LC saraksta, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts. == Apbalvojumi == 2018. gada 3. maijā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā un ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedriski politiskajā dzīvē". == Skatīt arī == Bērziņa Ministru kabinets == Atsauces == == Ārējās saites == gramata21.lv A. Bērziņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Avots: Wikipedia (CC BY-SA)

Ieņemtie amati

  • Ministrs Latvijas Republikas labklājības ministrs 1994-09-19 – 1995-12-21
  • Amats Rīgas pašvaldības vadītājs 1997-03-09 – 2000-05-05
  • Ministru prezidents Latvijas Republikas Ministru prezidents 2000-05-05 – 2002-11-07
  • Deputāts Saeimas deputāts 2006-11-07 – 2010-11-02
  • Deputāts Saeimas deputāts 2011-04-14 – 2011-10-17