Igors Rajevs

Igors Rajevs (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir Latvijas virsnieks, NBS rezerves pulkvedis, militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī. == Dzīvesgājums == Līdz 1983. gadam mācījās Rīgas 13. vidusskolā, pēc tam Maskavas augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris, pēc tam dienēja padomju armijā. Bijis virsleitnants — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar Latvijas armiju. == Militārā karjera == 1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā. Bijis Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000). No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību ASV, bet 2008. gadā Igaunijā. No 2000. līdz 2004. gadam bija NBS Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks. I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību Baltic Challenge 96 projekta virsnieks, kontingenta komandieris misijās Irākā un Afganistānā. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai NATO. Izveidojis godasardzes rotu un tās rituālu. No 2004. līdz 2009. gadam bija Sauszemes spēku komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris. Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar Viestura ordeni par bruņoto spēku attīstīšanu. 2008. gada 17. decembrī toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu. 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu. No 2010. līdz 2013. gadam bija Baltijas Aizsardzības koledžas Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākās vadības kursa direktors. Pēc tam gadu bija Stratēģiskās drošības pētniecības centra direktora vietnieka pienākumu izpildītājs, bet 2017. gadā devās izdienas pensijā. Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā piedalījās TV24 kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu", kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā. Rajeva vietā raidījumā kā komentētājs darbību sāka Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu." I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai SIA "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022). == Politiskā darbība == 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks". No politiskās apvienības "Apvienotais saraksts" I. Rajevs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās kā trešais numurs sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts 14. Saeimā. 2022. gadā apstiprināts par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās Evikas Siliņas valdībā, I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 2026. gada maijā viņš šo amatu pameta. == Personīgā dzīve == Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no Krievijas un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā. Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.” I. Rajevs ir karstasinīgs hokeja fans. Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja latviešu strēlnieku korpusā, otrs — Latviešu leģionā. == Atsauces == == Ārējās saites == Youtube profils