Imants Kalniņš
© Saeima ·

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

Imants Kalniņš

Balsošanas bloks: 66 balso līdzīgi · 9. sasaukums

Imants Kalniņš (1941) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks un politiķis. Viņš ir plaši pazīstams ar savu daiļradi, kas ietver akadēmisko mūziku, rokmūziku un teātra mūziku. Kalniņa darbi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā, piemēram, viņa "Ceturtā simfonija" (1973). Viņš saņēmis Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. Imants Kalniņš dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā un mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kā arī Latvijas Valsts konservatorijā. Kalniņš ir strādājis dažādās jomās, tostarp

1
Sasaukumi
2593
Balsojumi (pēc būtības)
49.2%
Neaktivitāte %
99.9%
Apmeklējums %
Par · 39%Pret · 12%Atturas · 49%Nepiedalās · 0%

Laika līnija

“Neaktivitāte” mēra, cik bieži deputāts nenobalsoja “par” vai “pret” balsojumos, kuros varēja piedalīties — prombūtnes dēļ vai klātesot, bet nereģistrējoties, atturoties vai nenospiežot pogu. Nebalsošana nav neitrāla: Saeimā lēmumu pieņem ar balsu “par” vairākumu, tāpēc klātbūtne bez balsojuma faktiski liedz atbalstu — praksē tas pielīdzināms balsojumam “pret”. Apmeklējums rāda, cik bieži deputāts vismaz reģistrējās uz sēdi.

9. sasaukums TB/LNNK Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Mainīja partiju: TB/LNNK → ZZS
49.2%
Neaktivitāte %
Apmeklējums % 99.9
Neaktivitāte % 49.2
Klāt, bet nebalso % 49.2
Partijas lojalitāte % 94.8
Kā tas tiek aprēķināts?

Neaktivitāte % = (Iespējamie balsojumi − Balsoja (par/pret)) / Iespējamie balsojumi = (2596 − 1318) / 2596 = 49.2%

Reģistrējies 2593 · Prombūtnē 3 · Iespējamie balsojumi 2596
Par: 1010 · Pret: 308 · Atturas: 40 · Nebalsoja: 1235 · Nepiedalās: 3

Partijas lojalitāte % — Partijas lojalitāte ir to balsu īpatsvars, kuros deputāts balsoja saskaņā ar savas frakcijas vairākuma nostāju, no balsojumiem, kuros piedalījās.

Balso līdzīgi / Balso pretēji

To balsojumu īpatsvars, kuros abi deputāti balsoja vienādi (par/pret), no balsojumiem, kuros piedalījās abi (vismaz 50 kopīgu).

Balso līdzīgi

Balso pretēji

Partijas

sasaukumsPartijas
9. sasaukums TB/LNNK Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Mainīja partiju: TB/LNNK → ZZS

Wikidata

  • Tēvzemei un Brīvībai/LNNK …–…
  • Latvijas Zemnieku savienība …–…
  • Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība 1988–1997

Sniegtie ziedojumi

Ziedojumi →
PartijaSumma
Zaļo un Zemnieku savienība · 2× €800

Balsojumi

DatumsBalsojuma motīvsRezultāts
2009-11-05 Grozījumi Likumā par ostām (1519/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” Nebalsoja
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012 Par
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1515/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1514/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1513/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums Valsts apbalvojumu likumā (1512/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1511/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1509/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1510 Par
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumi Par
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1507/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Gada pārskatu likumā (1506/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1505/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1492/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Izglītības likumā (1493/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1501/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Ārstniecības likumā (1483/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1419/Lp9), 2.lasījums Par
2009-11-05 Grozījums Operatīvās darbības likumā (1420/Lp9), 2.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1489/Lp9), 1.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1422 Par
2009-11-05 Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1406/Lp9), 1.lasījums Pret
2009-11-05 Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1478/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1395/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1189/Lp9), 3.lasījums Par
2009-11-05 Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu” (1167/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1200/Lp9), 3.lasījums Nebalsoja
2009-11-05 Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr Par
2009-11-05 Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību (26/P9) Pret
2009-11-05 Par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 201 Par
2009-11-03 Publisko aģentūru likums (1572/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1570/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1569/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1546/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli" (1545/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (1543/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1542/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1541/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1540/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Meliorācijas likums (1539/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1535/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījumi Konkurences likumā (1532/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1523/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-11-03 Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1522/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” Nebalsoja
2009-11-03 Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), nodošana komisijām Nebalsoja
2009-11-03 Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012 Nebalsoja

Iniciētie likumprojekti

5

Deputātu iniciētie likumprojekti (līdzautorība) — produktivitātes rādītājs.

sasaukumsNr.Balsojuma motīvs
9. 983/Lm9 Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā
9. 982/Lm9 Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
9. 1990/Lp9 Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Komponistu savienībai
9. 1712/Lp9 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
9. 1709/Lp9 Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā

Dzimis(-usi): 1941-05-26, Rīga. Saites: wikidata · wikipedia en · wikipedia lv · Amatpersonas deklarācija (VID) ↗

Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts. Kalniņa daiļrade ir plašā amplitūdā — no akadēmiskās mūzikas līdz rokmūzikai. Sacerējis sešas simfonijas, vairākas operas (ieskaitot pirmo rokoperu PSRS "Ei, jūs tur!"), trīs oratorijas, piecas kantātes, ap 60 koru dziesmas, filmu un teātra mūziku. Latvijas kultūras kanonā ierakstīta viņa "Ceturtā simfonija" (1973). Plašāk pazīstamas gan ir viņa roka dziesmas (ap 400), tostarp Liepājas oficiālā himna "Pilsētā, kurā piedzimst vējš". 2021. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Lasīt vairāk
Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts. Kalniņa daiļrade ir plašā amplitūdā — no akadēmiskās mūzikas līdz rokmūzikai. Sacerējis sešas simfonijas, vairākas operas (ieskaitot pirmo rokoperu PSRS "Ei, jūs tur!"), trīs oratorijas, piecas kantātes, ap 60 koru dziesmas, filmu un teātra mūziku. Latvijas kultūras kanonā ierakstīta viņa "Ceturtā simfonija" (1973). Plašāk pazīstamas gan ir viņa roka dziesmas (ap 400), tostarp Liepājas oficiālā himna "Pilsētā, kurā piedzimst vējš". 2021. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā VEF strādnieka un tālruņa centrāles darbinieces ģimenē. Viņa vecākais brālis ir rakstnieks Viktors Kalniņš (1939), plašāk pazīstams ar pseidonīmu Viks. Kara laikā dzīvoja Dikļos, Dundagā un Vitrupē, pēc tam atgriezās Rīgā. Mācījās Rīgas 24. pamatskolā, līdztekus apguva klavierspēli. 1956. gadā iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē, tad pārgāja uz teorijas nodaļu. 1960.—1964. gadā studēja Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas un teorijas fakultātē, kompozīciju viņam mācīja profesors Ādolfs Skulte, bija arī Rīgas pantomīmas pianists. Studiju laikā sacerēja teātra mūziku, čella koncertu, klaviersonāti un Pirmo simfoniju. No 1964. gada Imants Kalniņš strādāja par Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas pasniedzēju un aizrāvās ar The Beatles mūziku. 1966. gadā viņu uzņēma LPSR Komponistu savienībā un viņš sacerēja "Oktobra oratoriju" (1967). 1967. gadā rakstīja mūziku kinofilmai "Elpojiet dziļi", dziesmas no tās guva lielu popularitāti, kaut arī pašas filmas rādīšanu padomju varas iestādes neatļāva. Pēc tam viņš strādāja Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī (1967—1974) un 1969. gadā nodibināja Liepājas rokenrola ansambli 2xBBM ("Bizbizmārītes un Bigbīta mācekļi"), kura uzstāšanās pēc koncerta Ogrē 1970. gada rudenī tika aizliegta. Šajā laika viņš uzrakstīja rokoperu "Ei, jūs tur" un vairākas rokmūzikas dziesmas. 1973. gada tapa viņa oratorija "Dzejnieks un nāra" un 4. simfonija, ko iespaidojušas viņa attiecības ar amerikāņu dzejnieci un rakstnieci Kelliju Čeriju. Pēc konfliktiem ar varas iestādēm Imants Kalniņš 1974. gadā aizgāja no darba Liepājas teātrī, pārcēlās atpakaļ uz Rīgu, bet 1975. gadā uz Vecpiebalgas "Vecpaulēnu" lauku mājām, kur cita starpā sacerēja operas "Spēlēju, dancoju" un "Ifigēnija Aulīdā", oratoriju "Rīta cēliens". Netālu no viņa mītnes vietas tika organizēti brīvdabas koncerti ar viņa mūziku, kas kļuva pazīstami kā "Imantdienas" (1976—1982, atjaunotas 1995). 1970. gadu beigās Imants Kalniņš atgriezās Rīgā un pabeidza 5. simfoniju (1979). Pēc Perestroikas sākuma 1985. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu un atļāva izveidot vokāli instrumentālo grupu "Turaidas Roze". 1986. gada decembrī viņš kļuva par Latvijas PSR Mūzikas biedrības valdes priekšsēdētāju. === Politiskā darbība === Atmodas kustības laikā I. Kalniņš 1988. gadā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK). Piedalījās Latvijas Tautas frontes I kongresā. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Imantu Kalniņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai. 1990. gadā I. Kalniņu kā Latvijas Tautas frontes kandidātu Nīcas vēlēšanu apgabalā ievēlēja par Augstākās Padomes deputātu. 4. maijā viņš balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". No LNNK, vēlāk "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksta viņu ievēlēja par 5. Saeimas, 7. Saeimas, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputātu. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā viņu neievēlēja no LNNK un Zaļās partijas saraksta. 8. Saeimā arī neiekļuva uzreiz, tomēr ieņēma Eiropas Parlamentā ievēlētā partijas biedra Ģirta Valda Kristovska vietu. Neraugoties uz lielo vēlētāju uzticību, parlamentā nostrādātajos gados I. Kalniņš nemēdza iesniegt likumdošanas iniciatīvas vai runāt no Saeimas tribīnes. 2010. gada vasarā I. Kalniņš mainīja politisko piederību, pāriedams uz Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakciju. Viņu iekļāva ZZS 10. Saeimas vēlēšanu sarakstā, tomēr Saeimā neievēlēja. 2013. gada janvārī I. Kalniņš publicēja atklātu vēstuli, kurā kritiski izteicās par Eiropas Savienību, bet atzinīgi par Krievijas un Baltkrievijas līderiem — Putinu un Lukašenko. 2015. gadā, jau pēc Korāna iztulkošanas latviešu valodā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka I. Kalniņš kādā intervijā esot atklājis, ka pieņēmis islāmu, taču vēlākās intervijās viņš to noliedza. == Privātā dzīve == Precējies piecas reizes. Ar pirmo sievu — Brigitu Kalniņu — laulība ilga tikai gadu, īslaicīga bija arī otrā laulība ar Edīti Kalniņu. Trešā sieva — aktrise Helga Dancberga. Visilgākā no bijušajām laulībām — ceturtā — ar modelētāju Velgu Kalniņu — 22 gadus. 1999. gadā apprecējās ar Agru Kalniņu. Bērni: ar Brigitu Kalniņu — meita Antuanete Roze (1962; dziedātāja Uģa Rozes sieva); ar Edīti Kalniņu — meita Andžela Šuvajeva (1964; filozofe, filozofa Igora Šuvajeva sieva); ar Helgu Dancbergu — meita Dana Kalniņa-Zaķe (1967; Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas valdes priekšsēdētāja) un dvīņi (1970) Rēzija Kalniņa (aktrise) un Krists Kalniņš (garīdznieks); ar Velgu Kalniņu — dēls mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš (1980); ar Agru Kalniņu — dēls Džonatans Kalniņš (2000). Vairāki mazbērni, arī antropologs un 14. Saeimas deputāts Andris Šuvajevs. == Ievērojamākie skaņdarbi == Koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim (1963) 1. simfonija (1964) 2. simfonija (1965) Koncerts orķestrim (1966) "Oktobra oratorija" (1967) 3. simfonija (1968) rokopera "Ei, jūs tur!" (1971) oratorija "Dzejnieks un nāra" (1973) 4. simfonija (1973) operete "No saldenās pudeles" (1975) operete "Quo vadis, mana ģitāra?" (1976) oratorija "Rīta cēliens" (1977) opera "Spēlēju, dancoju" (1977) 5. simfonija (1979) opera "Ifigēnija Aulidā" (pirmizrāde 1982) 6. simfonija (2001) === Diskogrāfija === 4. simfonija — Liepājas simfoniskais orķestris, Petija Koenora (Cohenour, soprāns), diriģents Imants Resnis (1998, Remix MM & Mikrofona Ieraksti, MRCD 103) 4. simfonija — Singapūras simfoniskais orķestris, Džekija Šorta (Short, soprāns), diriģents Lans Šujs. Jan Järvlepp. Garbage Concerto. Imants Kalniņš. Rock Symphony (2000, BIS—CD—1052) Mūzika no kinofilmas "Pūt, vējiņi!" — Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Māris Kupčs (2000, Upe Classics, 750404001221) Imanta Kalniņa dziesmas dzied kamerkoris "Muklājs" (2003, Anima, [s. n.]) Dzejnieks un nāra — kamerkoris Ave Sol, Elga Brahmane (soprāns), Jānis Sproģis (tenors), Latvijas Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Imants Kokars (2003, Ave Sol, LR—0203) 5. simfonija — Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Vasilijs Sinaiskis. 1980. gada ieraksts (2005, Upe tt CD006) 6. simfonija — Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris "Latvija", diriģents Normunds Vaicis (2005, LNSO 003) 4. simfonija — Liepājas simfoniskais orķestris, Ieva Parša (mecosoprāns), diriģents Imants Resnis (2009, Upe tt CD046) Oratorija "Rīta cēliens" — Latvijas Radio un TV simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris, diriģents Aleksandrs Viļumanis, solisti Laima Andersone—Silāre (mecosoprāns), Kārlis Zariņš (tenors) un Kārlis Miesnieks (bass), teicēji Dina Kuple un Kārlis Sebris. 1977. gada atjaunotais ieraksts (2011, Upe tt) Imants un Ziedonis — Latvijas Radio koris, Gundega Krūmiņa, Iveta Romancāne, Renārs Kaupers, Jānis Strazdiņš, diriģents Sigvards Kļava (2013, Latvijas Koncerti) Mūzika no kinofilmas "Četri balti krekli". Māris Čaklais. "Stikla saksofonists" — Pauls Butkevičs, Juris Strenga, Līga Liepiņa, ansamblis "Zvaigznīte" (2014, Upe tt CD082) == Apbalvojumi == LPSR Valsts prēmija par mūziku kinofilmai "Ezera sonāte" (1977); Latvijas Lielā Mūzikas balva (1997), "par mūža ieguldījumu" (2021); Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1998); 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme; Atzinības krusts, I šķira (2008). == Atsauces == == Ārējās saites == "Viņi dejoja vienu vasaru" ("Menuets", 1995) Ceturtā simfonija (II daļa) Imants Kalniņš Izrades.lv

Avots: Wikipedia (CC BY-SA)

Ieņemtie amati

  • Deputāts Saeimas deputāts
  • Deputāts Saeimas deputāts 2006-11-07 – 2010-07-15
  • Deputāts Saeimas deputāts 2010-07-15 – 2010-07-28
  • Deputāts Saeimas deputāts 2010-07-28 – 2010-11-02

Mantiskais stāvoklis laika gaitā

13

Amatpersonas ikgadējās deklarācijas VID — amats un manta katru gadu (publiski dati saskaņā ar likumu).

GadsAmats IenākumiUzkrājumi ĪpašumiTransports Kapitāla daļas uzņēmumosParādi
2018 A.Dombrovska mūzikas skolas direktors Rīgas valstspilsētas pašvaldība €26,104 1 4 €13,300
2017 Mūzikas skolas direktors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS €21,934 €16,380
2016 Skolas direktors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS €21,068 €18,214
2015 deputāts, domes pr-ja vietnieks, administratīvās komisijas loceklis Cēsu novada Pārgaujas apvienības pārvalde €17,663
2014 .Dombrovska mūzikas skolas drektors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS €23,435 1 2 €21,000
2013 A.Dombrovska mūzikas skolas direktors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Ls18,809 $15,000 1 3 €23,000
2011 Direktors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Ls10,772 $25,000 1 2 1 €29,670
2010 Augusta Dombrovska mūzikas skolas direktors RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Ls10,301 1 1 €51,500
2009 Deputāts LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA Ls42,154 1 2 €17,000
2006 būvinspektors 'SALAS PAGASTA PADOME' Ls18,643 Ls10,000 2 1
2005 Domes deputāts RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS Ls19,288 2 1 €13,719
2001 →amatā Deputāts RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS 1 1 €12,000
2000 būvinspektors ENGURES PAGASTA PĀRVALDE Ls2,050 3 1

Presē