Jānis Dombrava

Jānis Dombrava (dzimis 1988. gada 29. jūnijā Rīgā) ir Latvijas politiķis, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, ievēlēts 14. Saeimā, bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā. Mācījās Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā, līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.. Studēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu. J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita, izšķīrās 2016. gadā. 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā piedzima meita un dēls. === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "Visu Latvijai", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju. Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie Saeimas 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret Abrenes atdošanu Krievijai. 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus. J. Dombrava kandidēja 2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās, taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības un tika ievēlēts Saeimā no Vidzemes vēlēšanu apgabala. J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī Māris Vītols, Juris Sokolovskis un Jānis Upenieks). 2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas velēšanās J. Dombravu ievēlēja par 11. Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu ievēlēja par 13. Saeima̩s deputātu. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām" un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem, gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu. 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā". 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus. Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR), izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju. 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem. 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai. 2022. gada rudenī J. Dombravu ievēlēja par 14. Saeimas deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju, ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot Ainaram Latkovskim. Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes. Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus. Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti. 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā. 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki. 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja iekšlietu ministra amatā Andra Kulberga valdībā. == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu pabalsti rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi. J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem. 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu. J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu. Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu. Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000. === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt Krievijas ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju, aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību, iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē, kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija. 2014. gadā, vēl pirms Krimas aneksijas nosodījis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus. Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu, darbojies tam izveidotajā darba grupā. Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli Limbažos, atbalstījis Daugavas Vanagu Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.” 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”. 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus. 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas Uzvaras parkā, nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai. 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu Maskavas nama nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas maigās varas aktivitātēm Latvijā. J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”. Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja. Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie Akmens tilta tiktu noņemta. 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā". === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā. Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni. Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju. 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai. Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās. === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā. Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī. 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem. 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.” Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas. Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par Brīvības pieminekļa apgānīšanu. 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem. === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā. Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta. 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem." Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās. === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā. 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes. 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā. 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību. == Rezultāti vēlēšanās == == Atsauces == == Ārējās saites == Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Dombrava.