Latvija ENLV
Andris Bērziņš (LPP/LC)
© Saeima · ↗

LPP/LC

Andris Bērziņš (LPP/LC)

Balsošanas bloks: 33 balso līdzīgi · 9. sasaukums

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, kurš darbojies dažādos amatos, tostarp kā Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Viņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem un vēlāk pārstāvēja LPP/LC. A. Bērziņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. A. Bērziņš dzimis Rīgā, bet uzaudzis Ogrē, kur arī dzīvo. Viņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc

4
Sasaukumi
2336
Balsojumi (pēc būtības)
27.0%
Neaktivitāte %
90.0%
Apmeklējums %
Par · 55%Pret · 18%Atturas · 17%Nepiedalās · 10%

Laika līnija

“Neaktivitāte” mēra, cik bieži deputāts nenobalsoja “par” vai “pret” balsojumos, kuros varēja piedalīties — prombūtnes dēļ vai klātesot, bet nereģistrējoties, atturoties vai nenospiežot pogu. Nebalsošana nav neitrāla: Saeimā lēmumu pieņem ar balsu “par” vairākumu, tāpēc klātbūtne bez balsojuma faktiski liedz atbalstu — praksē tas pielīdzināms balsojumam “pret”. Apmeklējums rāda, cik bieži deputāts vismaz reģistrējās uz sēdi.

10. sasaukums Nav balsojumu datu

Deputāts: Saeimas deputāts (2011–2011)

9. sasaukums LPP/LC LPP/LC
27.0%
Neaktivitāte %
Apmeklējums % 90.0
Neaktivitāte % 27.0
Klāt, bet nebalso % 18.8
Partijas lojalitāte % 96.4
Kā tas tiek aprēķināts?

Neaktivitāte % = (Iespējamie balsojumi − Balsoja (par/pret)) / Iespējamie balsojumi = (2596 − 1896) / 2596 = 27.0%

Reģistrējies 2336 · Prombūtnē 260 · Iespējamie balsojumi 2596
Par: 1435 · Pret: 461 · Atturas: 135 · Nebalsoja: 305 · Nepiedalās: 260

Partijas lojalitāte % — Partijas lojalitāte ir to balsu īpatsvars, kuros deputāts balsoja saskaņā ar savas frakcijas vairākuma nostāju, no balsojumiem, kuros piedalījās.

7. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministru prezidents: Latvijas Republikas Ministru prezidents (2000–2002)

5. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministrs: Latvijas Republikas labklājības ministrs (1994–1995)

Balso līdzīgi / Balso pretēji

To balsojumu īpatsvars, kuros abi deputāti balsoja vienādi (par/pret), no balsojumiem, kuros piedalījās abi (vismaz 50 kopīgu).

Balso līdzīgi

Balso pretēji

Partijas

sasaukumsPartijas
9. sasaukums LPP/LC LPP/LC

Wikidata

  • LPP/LC …–…
  • Latvijas Ceļš …–…
  • Padomju Savienības komunistiskā partija …–…

Balsojumi

DatumsBalsojuma motīvsRezultāts
2009-10-08 Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-08 Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-08 Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-08 Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1200/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-08 Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-08 Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-08 Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-08 Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 3.lasījums Par
2009-10-08 Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1371/Lp9), 3.lasījums Par
2009-10-08 Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puse Par
2009-10-08 Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļ Par
2009-10-08 Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Pr Par
2009-10-08 Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-10-08 Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī Par
2009-10-08 Grozījumi Augstskolu likumā (1453/Lp9), nodošana komisijām Atturas
2009-10-08 Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas p Par
2009-10-08 Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1450/Lp9), nodošana ko Par
2009-10-01 Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 2.lasījums, steidzams Nebalsoja
2009-10-01 Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-10-01 Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums Nebalsoja
2009-10-01 Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums Pret
2009-10-01 Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1395/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1203/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā (1398/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1428/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-10-01 Grozījumi Satversmes tiesas likumā (816/Lp9), 1.lasījums Pret
2009-10-01 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1427/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-01 Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1369/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Grozījums Civilās aizsardzības likumā (1399/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1390/Lp9), 2.lasījums Par
2009-10-01 Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-01 Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1388/Lp9 Par
2009-10-01 Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1417/Lp9), 1.lasījums Par
2009-10-01 Par LR 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (805/Lm9) Par
2009-10-01 Par LR 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (803/Lm9 Par
2009-10-01 Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī Par
2009-10-01 Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), nodošana komisijām Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījums Operatīvās darbības likumā (1420/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1422 Par
2009-09-24 Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1204/Lp9), 1.lasījums Pret
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1401/Lp9), 1.lasījums Pret
2009-09-24 Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšana Nebalsoja
2009-09-24 Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu (1416/Lp9), 1.la Nebalsoja
2009-09-24 Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzī Nebalsoja
2009-09-24 Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1330/Lp9), 2.lasījums Atturas
2009-09-24 Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1421/Lp9), 1.lasījums Par

Dzimis(-usi): 1951-08-04, Rīga. Saites: wikidata · wikipedia en · wikipedia lv · Amatpersonas deklarācija (VID) ↗

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Lasīt vairāk
Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā, bet pēc tam dzīvojis Ogrē, kur pabeidzis skolu un dzīvo joprojām. Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studiju beigām strādājis par vēstures skolotāju, bet drīz pievērsies administratīvam darbam. Jau Latvijas PSR laikā darbojies valsts pārvaldē (Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā un Darba un sociālo lietu komitejā), laika posmā no 1979. līdz 1989. gadam bija arī komunistiskās partijas biedrs. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas ieņēma augstus amatus izpildvarā: Labklājības departamenta direktora vietnieks Ekonomikas ministrijā (1990–1992) un ministra vietnieks un Darba departamenta direktors Labklājības ministrijā (1992–1993). == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bērziņš bija viens no savienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. Partijai nonākot pie varas pēc 5. Saeimas ievēlēšanas, viņš kļuva par Darba valsts ministru V. Birkava valdībā. Par pilntiesīgu Ministru kabineta locekli A. Bērziņš kļuva nākamajā valdībā, kad ieņēma Labklājības ministra un Ministru prezidenta biedra amatu M. Gaiļa valdībā. 1995.—1997. gadā bija Darba lietu valsts ministrs A. Šķēles valdībā. 1997. gadā A. Bērziņš tika ievēlēts Rīgas domē un ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz 2000. gadam, kad kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. A. Bērziņa valdība darbojās laika posmā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim. Tas ir visu laiku ilgākais Ministru kabineta darbības laiks. Šajā laikā A. Bērziņš ieņēma arī "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāja amatu. 2002. gadā A. Bērziņš atkārtoti tika ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet 8. Saeimas vēlēšanās partija startēja neveiksmīgi un netika ievēlēta Saeimā. 2003. gadā viņš atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un nesekmīgi piedalījās arī nākamajās vēlēšanās: 2004. gada Eiropas Parlamenta un 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās. Pēc šīs neveiksmes "Latvijas Ceļš" uzsāka tuvināšanos ar Latvijas Pirmo partiju. 2006. gada oktobrī no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības A. Bērziņš tika ievēlēts 9. Saeimā, kur kļuva par LPP/LC frakcijas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2010. gada rudenī netika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr 2011. gada aprīlī ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr Inese Šlesere atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās A. Bērziņš kandidēja no Šlesera Reformu partijas LPP/LC saraksta, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts. == Apbalvojumi == 2018. gada 3. maijā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā un ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedriski politiskajā dzīvē". == Skatīt arī == Bērziņa Ministru kabinets == Atsauces == == Ārējās saites == gramata21.lv A. Bērziņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Avots: Wikipedia (CC BY-SA)

Ieņemtie amati

  • Ministrs Latvijas Republikas labklājības ministrs 1994-09-19 – 1995-12-21
  • Amats Rīgas pašvaldības vadītājs 1997-03-09 – 2000-05-05
  • Ministru prezidents Latvijas Republikas Ministru prezidents 2000-05-05 – 2002-11-07
  • Deputāts Saeimas deputāts 2006-11-07 – 2010-11-02
  • Deputāts Saeimas deputāts 2011-04-14 – 2011-10-17