Latvija ENLV
Andris Bērziņš (LPP/LC)
© Saeima · ↗

LPP/LC

Andris Bērziņš (LPP/LC)

Balsošanas bloks: 33 balso līdzīgi · 9. sasaukums

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, kurš darbojies dažādos amatos, tostarp kā Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Viņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem un vēlāk pārstāvēja LPP/LC. A. Bērziņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. A. Bērziņš dzimis Rīgā, bet uzaudzis Ogrē, kur arī dzīvo. Viņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc

4
Sasaukumi
2336
Balsojumi (pēc būtības)
27.0%
Neaktivitāte %
90.0%
Apmeklējums %
Par · 55%Pret · 18%Atturas · 17%Nepiedalās · 10%

Laika līnija

“Neaktivitāte” mēra, cik bieži deputāts nenobalsoja “par” vai “pret” balsojumos, kuros varēja piedalīties — prombūtnes dēļ vai klātesot, bet nereģistrējoties, atturoties vai nenospiežot pogu. Nebalsošana nav neitrāla: Saeimā lēmumu pieņem ar balsu “par” vairākumu, tāpēc klātbūtne bez balsojuma faktiski liedz atbalstu — praksē tas pielīdzināms balsojumam “pret”. Apmeklējums rāda, cik bieži deputāts vismaz reģistrējās uz sēdi.

10. sasaukums Nav balsojumu datu

Deputāts: Saeimas deputāts (2011–2011)

9. sasaukums LPP/LC LPP/LC
27.0%
Neaktivitāte %
Apmeklējums % 90.0
Neaktivitāte % 27.0
Klāt, bet nebalso % 18.8
Partijas lojalitāte % 96.4
Kā tas tiek aprēķināts?

Neaktivitāte % = (Iespējamie balsojumi − Balsoja (par/pret)) / Iespējamie balsojumi = (2596 − 1896) / 2596 = 27.0%

Reģistrējies 2336 · Prombūtnē 260 · Iespējamie balsojumi 2596
Par: 1435 · Pret: 461 · Atturas: 135 · Nebalsoja: 305 · Nepiedalās: 260

Partijas lojalitāte % — Partijas lojalitāte ir to balsu īpatsvars, kuros deputāts balsoja saskaņā ar savas frakcijas vairākuma nostāju, no balsojumiem, kuros piedalījās.

7. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministru prezidents: Latvijas Republikas Ministru prezidents (2000–2002)

5. sasaukums Nav balsojumu datu

Ministrs: Latvijas Republikas labklājības ministrs (1994–1995)

Balso līdzīgi / Balso pretēji

To balsojumu īpatsvars, kuros abi deputāti balsoja vienādi (par/pret), no balsojumiem, kuros piedalījās abi (vismaz 50 kopīgu).

Balso līdzīgi

Balso pretēji

Partijas

sasaukumsPartijas
9. sasaukums LPP/LC LPP/LC

Wikidata

  • LPP/LC …–…
  • Latvijas Ceļš …–…
  • Padomju Savienības komunistiskā partija …–…

Balsojumi

DatumsBalsojuma motīvsRezultāts
2009-09-24 Grozījumi Krimināllikumā (1331/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-24 Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam (1408/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1402/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-24 Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1419/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1411/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (1199/Lp9), 3.lasījums Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 2.lasījums, steidzams Nebalsoja
2009-09-24 Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pab Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-09-24 Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (791/Lm9) Par
2009-09-24 Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsa Par
2009-09-24 Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (787/Lm9) Par
2009-09-24 Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438 Atturas
2009-09-17 Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsa Par
2009-09-17 Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1363/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-17 Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1189/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi Komercķīlas likumā (1377/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-17 Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopie Nebalsoja
2009-09-17 Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļ Nebalsoja
2009-09-17 Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Pr Nebalsoja
2009-09-17 Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, Par
2009-09-17 Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1374/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1371/Lp9), 2.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-17 Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi Valsts kontroles likumā (316/Lp9), 3.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi Militārā dienesta likumā (1207/Lp9), 3. lasījums Par
2009-09-17 Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (1221/Lp9), 3.lasījums Par
2009-09-17 Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (908/ Par
2009-09-17 Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Kara Par
2009-09-17 Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-09-17 Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-09-17 Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012 Par
2009-09-17 Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1432/Lp9), nodošana komisijām Pret
2009-09-10 Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pab Nebalsoja
2009-09-10 Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 2.lasījums, steidzams Par
2009-09-10 Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju (784/Lm9) Par
2009-09-10 Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības (782/Lm Par
2009-09-10 Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības (781/Lm9) Par
2009-09-10 Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puse Par
2009-09-10 Par Patentu līgumu (1378/Lp9), 1.lasījums Nebalsoja
2009-09-10 Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 1.lasījums Par
2009-09-10 Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 1.lasījums Par

Dzimis(-usi): 1951-08-04, Rīga. Saites: wikidata · wikipedia en · wikipedia lv · Amatpersonas deklarācija (VID) ↗

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Lasīt vairāk
Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts. Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā, bet pēc tam dzīvojis Ogrē, kur pabeidzis skolu un dzīvo joprojām. Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studiju beigām strādājis par vēstures skolotāju, bet drīz pievērsies administratīvam darbam. Jau Latvijas PSR laikā darbojies valsts pārvaldē (Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā un Darba un sociālo lietu komitejā), laika posmā no 1979. līdz 1989. gadam bija arī komunistiskās partijas biedrs. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas ieņēma augstus amatus izpildvarā: Labklājības departamenta direktora vietnieks Ekonomikas ministrijā (1990–1992) un ministra vietnieks un Darba departamenta direktors Labklājības ministrijā (1992–1993). == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bērziņš bija viens no savienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. Partijai nonākot pie varas pēc 5. Saeimas ievēlēšanas, viņš kļuva par Darba valsts ministru V. Birkava valdībā. Par pilntiesīgu Ministru kabineta locekli A. Bērziņš kļuva nākamajā valdībā, kad ieņēma Labklājības ministra un Ministru prezidenta biedra amatu M. Gaiļa valdībā. 1995.—1997. gadā bija Darba lietu valsts ministrs A. Šķēles valdībā. 1997. gadā A. Bērziņš tika ievēlēts Rīgas domē un ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz 2000. gadam, kad kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. A. Bērziņa valdība darbojās laika posmā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim. Tas ir visu laiku ilgākais Ministru kabineta darbības laiks. Šajā laikā A. Bērziņš ieņēma arī "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāja amatu. 2002. gadā A. Bērziņš atkārtoti tika ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet 8. Saeimas vēlēšanās partija startēja neveiksmīgi un netika ievēlēta Saeimā. 2003. gadā viņš atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un nesekmīgi piedalījās arī nākamajās vēlēšanās: 2004. gada Eiropas Parlamenta un 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās. Pēc šīs neveiksmes "Latvijas Ceļš" uzsāka tuvināšanos ar Latvijas Pirmo partiju. 2006. gada oktobrī no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības A. Bērziņš tika ievēlēts 9. Saeimā, kur kļuva par LPP/LC frakcijas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2010. gada rudenī netika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr 2011. gada aprīlī ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr Inese Šlesere atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās A. Bērziņš kandidēja no Šlesera Reformu partijas LPP/LC saraksta, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts. == Apbalvojumi == 2018. gada 3. maijā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā un ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedriski politiskajā dzīvē". == Skatīt arī == Bērziņa Ministru kabinets == Atsauces == == Ārējās saites == gramata21.lv A. Bērziņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Avots: Wikipedia (CC BY-SA)

Ieņemtie amati

  • Ministrs Latvijas Republikas labklājības ministrs 1994-09-19 – 1995-12-21
  • Amats Rīgas pašvaldības vadītājs 1997-03-09 – 2000-05-05
  • Ministru prezidents Latvijas Republikas Ministru prezidents 2000-05-05 – 2002-11-07
  • Deputāts Saeimas deputāts 2006-11-07 – 2010-11-02
  • Deputāts Saeimas deputāts 2011-04-14 – 2011-10-17