Kārlis Krēsliņš

Kārlis Krēsliņš (dzimis 1945. gada 13. aprīlī Annas pagastā) ir latviešu militārpersona un politiķis, bijušais Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves brigādes ģenerālis. Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks (2000—2004), Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors (2004—2005). Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts no Nacionālās apvienības saraksta. == Dzīvesgājums == Dzimis 1945. gada 13. aprīlī Annas pagasta „Trisenieku” mājās Antons Krēsliņa un viņa sievas Zelmas, dzimušas Stalažas, ģimenē. 1949. gadā 25. martā ģimeni deportēja uz Amūras apgabala Tigdas rajonu Sibīrijā. 1956. gada februārī ģimene atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi Gulbenē. Mācījās Annas pamatskolā, tad Alūksnes 1. vidusskolā (1959—1963), līdztekus trenējās vieglatlētikā Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpināja mācības Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skolā (1963—1966), ieguva jaunākā leitnanta dienesta pakāpi un tika nosūtīts dienēt uz Padomju armijas stratēģiskās izlūkošanas pulku Vologdas apgabala Fedotovo. No 1966. līdz 1970. gadam bija PSRS Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks. 1968. gada janvārī K. Krēsliņš apprecējās (laulībā dzimuši 4 bērni). No 1970. gada studēja Profesora Žukovska Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmijā (1970—1974), kuru absolvēja ar zelta medaļu un turpināja studijas Radiotehniskās fakultātes aspirantūrā (1974—1977). Pēc tehnisko zinātņu kandidāta grāda aizstāvēšanas turpināja darbu akadēmijā pasniedzēja amatā, līdztekus studēja Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļā (1977—1980). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā profesors K. Krēsliņš demobilizējās no PSRS bruņotajiem spēkiem pulkveža pakāpē un atgriezās Latvijā. 1992. gada februārī iestājās dienestā Latvijas Aizsardzības spēkos, uzsākot darbu pie Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) izveides. Ar NAA priekšnieka 1992. gada 1. jūlija pavēli Nr. 41 pieņemts darbā NAA par akadēmijas priekšnieka vietnieku zinātniskajā darbā — zinātņu centra (NAA ZC) vadītāju. 1992. gada augustā (21. augusta pavēle Nr. 156) iecelts par NAA priekšnieka vietnieku mācību un zinātnes darbā un vienlaikus arī par ZC vadītāju. Savā darbā izstrādāja Latvijas Militārās apmācības koncepciju u.c. NBS veidojošus dokumentus, daudz reglamentējošo dokumentu NAA, arī akadēmijas Satversmes projektu. Daudz publicējās žurnālos "Militārais Apskats" un "Kadets", kā arī avīzē "Tēvijas Sargs" u.c. 1993. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā viņš aizstāvēja habilitētā inženierzinātņu doktora disertāciju (Dr. habil. sc. ing.) un tajā pašā gadā ASV pabeidza Džordža Maršala centra koledžas Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kursus. 1997. gada 15. augustā pulkvedi K. Krēsliņu iecēla par NBS štāba priekšnieka vietnieku, paralēli pildot Aizsardzības zinātņu centra vadītāja pienākumus, tad bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta vadītājs (1999—2000). 2000. gada rudenī pulkvedi K. Krēsliņu iecēla par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku. 2001. gadā viņš pabeidza NATO Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kursus. 2003. gada 13. augustā K. Krēsliņam piešķīra brigādes ģenerāļa dienesta pakāpi. 2004. gada 22. janvārī K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS štāba priekšnieka amata un iecēla NAA rektora amatā. 2005. gada 12. aprīlī sakarā maksimālā vecuma aktīvajam dienestam sasniegšanu K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS NAA rektora amata. No 2006. gada viņš bija Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group — NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbojies Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 (Guidance&Control) un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis. == Politiskā darbība == Bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1966. gada. Pēc militārās karjeras beigām K. Krēsliņš pievērsies politiskajai darbībai. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības. To pašu politisko spēku pārstāvot, 2010. gadā netika ievēlēts arī 10. Saeimā. Kā biedrības "Demokrātiskie patrioti" pārstāvis kandidēja ārkārtas Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta un tika ievēlēts 11. Saeimā. 2012. gada maijā izslēgts no biedrības "Demokrātiskie patrioti". Pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka K. Krēsliņa dēls ir aizturēts ar lielu daudzumu sintētisko kanabinoīdu automašīnā, deputāts 2014. gada 27. martā paziņoja par mandāta nolikšanu un aprīlī izstājās no Saeimas sastāva. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā. No Nacionālās apvienības saraksta K. Krēsliņš kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. == Sabiedriskā darbība == K. Krēsliņš ir Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis. == Apbalvojumi == NBS štāba priekšnieka Goda raksts, NBS komandiera Goda raksts, Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstus, Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīme, Starptautiskās militārās padomes Atšķirības zīme, Rezerves virsnieku asociācijas 3. pakāpes Atzinības krusts, NAA Goda zīmi "Atzinības zīme", Gaisa spēku komandiera 2. pakāpes Goda zīme "Par nopelniem", Jūras spēku komandiera 1. pakāpes Goda zīme "Par nopelniem", NBS komandiera Goda zīme "Par centību militārajā dienestā", NBS komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", Aizsardzības ministra apbalvojums Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā", 2. šķiras Viestura ordenis. == Publikācijas un grāmatas == Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību "Militārais Apskats" redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. Krēsliņš K. Latvijas Republikas militārā stratēģija. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2006), 7.—16. lpp. ISSN 1407-1746 Krēsliņš K. Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā. // Tēvijas Sargs. — Nr.8 (2006, augusts). ISSN 1407 — 5040 Krēsliņš K. Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO. // Militārais Apskats — Nr.1 (2004), 3.—14. lpp.; Nr.2 (2004), 3.—12. lpp. Krēsliņš K. Militārā izglītība un zinātne. // Tēvijas Sargs. — Nr.9 (2005, sept.), 8.—9. lpp. Krēsliņš K. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2007), 42.—47. lpp. Krēsliņš K. Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos. // Militārais Apskats. — Nr.3 (2007), 51.—59. lpp. Krēsliņš K. Kompleksā nākotne. // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 2.—10. lpp. Krēsliņš K. Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 11.—16. lpp. Krēsliņš K. Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 17.—20. lpp. Krēsliņš K. Baltijas militārā alianse: par un pret. // Militārais Apskats. — Nr.1 (1997), 19.—23. lpp. Krēsliņš K., Skrastiņš I. Latvijas NBS apbruņojuma ilglaicīgās programmas izstrāde. // Militārais Apskats, 1996., Nr.2 (104)., 34.—45. lpp. Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 1. daļa — NAA AZC: Rīga, 1996. 193 lpp. Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 2. daļa — NAA AZC: Rīga, 1997. 161 lpp. Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 3. daļa — NAA AZC: Rīga, 1998. 269 lpp. == Atsauces == == Ārējās saites == Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Krēsliņš. Kārlis Krēsliņš — deputāta kandidāta CV (Zaļo un Zemnieku savienība) Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē. 2009. gada 6. jūnija Rīgas Domes vēlēšanas — kandidāta kartīte CVK[novecojusi saite] Kārlis Krēsliņš — CV Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Kārlis Krēsliņš — īss apraksts[novecojusi saite] Notiek Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora maiņa 2005-04-12 NATO noslēpumi apgriež karjeras kāpnes — Nedēļa (LNT) 21. augusts (2005) Arhivēts 2005. gada 15. novembrī, Wayback Machine vietnē. No amata atbrīvots NBS Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors 2005-05-16 Līga Vīksna. Rada piemērus ar saviem darbiem.[novecojusi saite] Valsts prezidentes uzruna svinīgajā virsnieku zobenu pasniegšanas ceremonijā brigādes ģenerāļiem Kārlim Krēsliņam un Valdim Matīsam 2003. gada 2. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē.